8. nodarbība. Dievs atalgo paklausīgos, bet soda nepaklausīgos
Šie vīri to tulkoja par labu zīmi, un tie steidzīgi pieķērās viņa vārdiem, sacīdami: “Tātad Ben-Hadads ir tavs brālis?” Un viņš sacīja: “Ejiet un atvediet viņu!” Un tie izveda pie viņa Ben-Hadadu, un viņš lika tam iekāpt ratos. Tad Ben-Hadads sacīja viņam: “Tās pilsētas, kuras mans tēvs atņēma tavam tēvam, es gribu atdot, un iekārto sev tirgus laukumus Damaskā, kādus mans tēvs iekārtoja sev Samarijā.” Uz to Ahabs atbildēja: “Pēc šīs derības es tevi atlaidīšu.” Un viņš noslēdza ar viņu derību un atlaida viņu.
1. Ķēniņu 20:33-34
Un tad kāds vīrs no praviešu mācekļiem sacīja citam pēc Tā Kunga vārda: “Iesit man un ievaino mani!” Bet šis vīrs liedzās tam sist. Tad tas sacīja viņam: “Tādēļ ka tu neesi klausījis Tā Kunga balsij, tad redzi, kad būsi aizgājis no manis, lauva tevi saplēsīs.” Un, tiklīdz tas aizgāja no viņa sāniem, lauva nāca tam pretī un viņu saplosīja.
1. Ķēniņu 20:35-36
Bet tad tas steidzīgi norāva apsienamo no savām acīm. Un Israēla ķēniņš pazina, ka tas bija viens no praviešiem. Un viņš sacīja ķēniņam: “Tā saka Tas Kungs: tāpēc ka tu šo vīru, kuru Es biju paredzējis izdeldēt, esi no savas rokas izlaidis, tad tagad lai tava dvēsele atbild par viņa dvēseli un tava tauta par viņa tautu.”
1. Ķēniņu 20:41-42
Un Ahabs sacīja Elijam: “Vai tu, manu ienaidniek, esi mani atradis?” Bet tas atbildēja: “Es tevi esmu atradis, tādēļ ka tu pats esi uz visiem laikiem pārdevies grēkam, lai darītu to, kas Tā Kunga acīs ir ļauns. Redzi, Es likšu nelaimei nākt pār tevi, un Es izdeldēšu tavus pēcnācējus, jo Es nogalināšu ikvienu vīru, kā vājo, tā arī stipro, Israēlā. Un Es darīšu tavam namam tā kā Nebata dēla Jerobeāma namam un kā Ahijas dēla Baešas namam to izaicinājumu dēļ, ar kādiem tu Mani esi kaitinājis un pavedinājis Israēlu grēkot. Un par Izebeli Tas Kungs ir sacījis: suņi ēdīs Izebeli pie Jezreēlas mūriem. Kas vien no Ahaba piederīgajiem mirs pilsētā, tos suņi ēdīs, bet tos, kas mirs uz lauka, ēdīs debesu putni!”
1. Ķēniņu 21:20-24
Tad Jehus piecēlās un iegāja namā, un tas izlēja eļļu uz viņa galvu un tam sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Tā Kunga tautu, pār Israēlu. Un tev būs sava kunga Ahaba nams jāsadragā, jo Es atriebšu pie Izebeles Savu kalpu, praviešu, asinis un visu Tā Kunga kalpu asinis. Tiešām, visam Ahaba namam ir jāiet bojā; un Es izdeldēšu visus no Ahaba nama, ikvienu, kas vīriešu kārtas, kas stiprs un kas vājš, Israēlā. Un Es darīšu Ahaba namam kā Jerobeāma, Nebata dēla, namam un kā Baešas, Ahijas dēla, namam. Bet Izebeli suņi ēdīs Jezreēlas tīrumā, un nebūs neviena, kas to apraks!” Tad viņš atdarīja durvis un metās bēgt.
Kad Jehus izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie viņam jautāja: “Vai viss kārtībā? Kāpēc šis trakais ir pie tevis nācis?” Un viņš tiem atbildēja: “Jūs jau pazīstat šo vīru un viņa valodu.” Bet tie sauca: “Tie ir aplami apgalvojumi! Pasaki taču mums!” Tad viņš sacīja: “Tā un tā viņš man teica un sacīja: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēlu!” Tad tie visi steidzās, ņēma ikviens savu apģērba gabalu un paklāja zem viņa uz trepju pakāpieniem, un tie pūta taures un sauca: “Jehus ir ķēniņš!” Un tā Jehus, Jošafata dēls, Nimšija dēladēls, sacēlās pret Jorāmu. [..]
Tad Jehus kāpa savos ratos un brauca uz Jezreēlu, Jorāms tur gulēja slims, un Ahasja, Jūdas ķēniņš, bija nācis, lai apraudzītu Jorāmu. Kad sargs, kurš stāvēja sargu tornī Jezreēlā, ieraudzīja Jehus pulku nākam, tad viņš sauca: “Es redzu lielu karapulku!” Tad Jorāms pavēlēja: “Izraugi jātnieku un sūti to viņiem pretī, un tas lai jautā: vai miers?” Un jātnieks izjāja tam pretī un sacīja: “Ķēniņš liek jautāt: vai jūs nākat ar mieru?” Un Jehus atbildēja: “Kāda tev daļa gar mieru? Griezies apkārt un seko man!” Tad sargs vēstīja un sacīja: “Vēstnieks gan ir pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ.” Tad viņš izsūtīja otru jātnieku; un tas nonāca pie tiem un sacīja: “Ķēniņš liek jautāt: vai jūs nākat ar mieru?” Bet Jehus atbildēja: “Kāda tev daļa gar mieru? Griezies apkārt un seko man!” Tad sargs pavēstīja, sacīdams: “Viņš pie tiem ir nonācis, bet negriežas atpakaļ. Bet viņa braukšana līdzinās Jehus, Nimšija dēladēla, braukšanai, jo viņš brauc kā neprātīgs.” Tad Jorāms pavēlēja: “Iejūdziet!” Tad iejūdza, un Jorāms, Israēla ķēniņš, un Ahasja, Jūdas ķēniņš, izbrauca, ikkatrs savos ratos; un tie devās pretī Jehum, un tie viņu sastapa pie jezreēlieša Nabota tīruma. Kad Jorāms ieraudzīja Jehu, viņš jautāja: “Jehu, vai tu nāc ar mieru?” Bet tas atbildēja: “Kas par mieru, kamēr tavas mātes Izebeles netiklība un burvestība aug augumā!” Tad Jorāms grieza apkārt, bēga un sauca Ahasjam: “Nodevība, Ahasja!” Bet Jehus satvēra savu loku un iešāva Jorāmam starp viņa lāpstiņām, tā ka bulta izskrēja cauri viņa sirdij, un tas saļima savos ratos.
Tad viņš pavēlēja savam virsniekam Bidkaram: “Ņem viņu un nomet viņu jezreēlieša Nabota tīrumā! Tu taču atminies, kā mēs abi pārī jājām pa pēdām viņa tēvam Ahabam un kā Tas Kungs pasludināja šādu spriedumu par viņu: tik tiešām, kā Es vakar esmu redzējis Nabota un viņa dēlu asinis, saka Tas Kungs, Es tev to atmaksāšu tanī pašā tīrumā, saka Tas Kungs. – Un tagad ņem un nomet viņu tajā tīrumā, kā Tā Kunga vārds ir sacījis!”
Kad Ahasja, Jūdas ķēniņš, to redzēja, tad viņš metās bēgt uz dārza nama pusi, bet Jehus to vajāja un sauca: “Kaujiet arī šo kara ratos!” Un tad šāva uz viņu ratos un viņu ievainoja; bet tas bija pie uzkalna, ejot uz Gūru, kas atrodas pie Jibleāmas; un viņš bēga uz Megidu un tur nomira.
2. Ķēniņu 9:6-27
Bet, kad Jehus bija nonācis Jezreēlā un Izebele to dzirdēja, tad viņa izkrāsoja uzacis un izrotāja savu galvu, un skatīdamās izliecās pa logu. Kad Jehus ienāca pa vārtiem, tad tā viņam uzsauca: “Vai miers Zimrijam, sava kunga slepkavam?” Tad viņš pacēla savas acis pret viņas logu un izsaucās: “Kurš ir manā pusē? Kurš?” Kad nu kādi divi vai trīs galminieki izliecās pa logu un uz to skatījās, tad viņš tiem sauca: “Gāziet viņu zemē!” Un tie to arī nogrūda zemē, tā ka ar viņas asinīm tika apslacīts mūris un zirgi, un tie to samina. Kad viņš bija ienācis pilī, ēdis un dzēris, tad viņš pavēlēja: “Lūkojiet pēc šīs nolādētās sievas un aprociet viņu, jo viņa taču ir ķēniņa meita.”
Kad viņi nogāja, lai viņu apraktu, tad tie nekā no viņas neatrada kā vien galvaskausu, kāju stilbu kaulus un abu roku plaukstas. Tad tie atgriezās atpakaļ un to viņam pastāstīja, un viņš teica: “Šis ir Tā Kunga vārds, ko Viņš sacījis caur Savu kalpu, tisbieti Eliju, sacīdams: Jezreēlas tīrumā suņi ēdīs Izebeles miesas. Un Izebeles līķis paliks kā mēsli uz tīruma Jezreēlas laukos, tā ka neviens nevarēs teikt: tā ir Izebele.”
2.Ķēniņu 9:30-37
Tad Jehus rakstīja viņiem otru vēstuli, kurā bija sacīts: “Ja jūs nostājaties manā pusē un gribat klausīt manai balsij, tad ņemiet šo vīru, sava kunga dēlu, galvas un ierodieties pie manis rītdien ap šo laiku Jezreēlā.” Pavisam ķēniņa dēlu bija septiņdesmit, kas bija nodoti pilsētas lielkungiem, kuri tos audzināja. Un notika, kad šī vēstule atnāca pie viņiem, tad tie ņēma ķēniņa dēlus un noslepkavoja visus septiņdesmit; tie ielika viņu galvas grozos un nosūtīja viņam uz Jezreēlu. Kad vēstnesis atnāca un viņam paziņoja, ka tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas, tad viņš pavēlēja: “Lieciet tās divās grēdās pie vārtu ieejas, līdz rītam!” [..]
Pēc tam Jehus lika visus, kas bija vēl atlikušies Jezreēlā no Ahaba nama, nogalināt, – gan visus viņa vadoņus, gan viņa paziņas, gan viņa priesterus, līdz kamēr neviens vairs nepalika pāri. [..]
Tad viņš deva pavēli: “Sagrābiet viņus dzīvus!” Un tie viņus sagrāba dzīvus un tos noslepkavoja pie Bet-Ekedas akas, četrdesmit divus vīrus, un nevienu no tiem neatstāja dzīvu. [..]
Un tāpēc tagad saaiciniet visus Baala praviešus un visus viņa kalpus, un visus viņa priesterus pie manis, lai neviens neatraujas, jo man ir jāupurē Baalam liels kaujamais upuris; tas, kurš iztrūks, nepaliks dzīvs!” Bet Jehus to darīja ar viltību, lai Baala kalpus izdeldētu. [..]
Kad viņi nāca, lai sagatavotu kaujamos upurus un dedzināmos upurus, tad Jehus novietoja ārā astoņdesmit vīrus, kuriem viņš sacīja: “Tas vīrs, kas ļaus no tiem vīriem, kurus es nododu jūsu rokās, kaut vienam vienīgam izbēgt, – tā dzīvība lai ir izbēgušā dzīvības vietā!” Un notika, kad dedzināmais upuris bija pabeigts, tad Jehus pavēlēja sargiem un virsniekiem: “Ejiet un kaujiet tos; neviens lai neizbēg!” Un tie tos nokāva ar zobena asmeni, un sargi un virsnieki izsvieda tos ārā un ielauzās Baala namā, [..]
2. Ķēniņu 10:6-8,11,19,24-25
Stāsts par Elīsu, Ahabu, Jehu un Izebeli mums atklāj to, ka Dievs kļūst greizsirdīgs, kad viņa vietā tiek izvēlēti citi Dievi, un tieši tāpēc viņš no šādiem cilvēkiem mēģina atbrīvoties sūtot karaspēkus vienu pret otru.
Tomēr pēc kādas cīņas ir gadījies tā, ka Ahabs uzzina, ka pretinieks Ben-Hadads ir viņa brālis, viņš ar viņu salīgst un atbrīvo viņu. Tomēr šāda rīcība neapmierina To Kungu, un viņš sūta pravieti ar zīmēm un brīdinājuma vēstījumu, ka Ahabam nāksies par to atbildēt ar savu dvēseli.
Pēc notikumiem, kad Izbele norīko nogalināt Nabotu, Tas Kungs, kurš šo brīdi bija gaidījis, sūta Eliju ar vēstījumu, ka nelaime nāks pār Ahabu, kā arī viņa pēcnācējiem, un viņi tiks nogalināti, kā arī visi vīri Israēlā tiks nogalināti. Tā tas vēlāk arī notiek, un par jauno ķēniņu tiek iesvaidīts Jehus, kurš Tā Kunga vārdā diezgan nežēlīgā veidā atriebjas visai Ahaba ģimenei. Vēlāk arī mēs uzzinam, ka arī visi Ahaba tuvinieki un paziņas tiek nogalināti, lai tiktu piepildīts Tā Kunga pravietojums, un šis nu reiz bija tāds gadījums, kad ģimenes vērtībām tomēr ir nozīme. Turklāt Jehus nogalina arī visus Ahaba priesterus, pārkapjot vienu (patiesībā divus) no desmit baušļiem, jo darīja to ar viltu, melojot citiem. Tomēr pielūgt citus dievus ir lielāks noziegums nekā melošana vai nogalināšana, tāpēc šis gadījums ir izņēmums.
Kādas Bībeles vērtības mēs varam iemācīties?
Galvenokārt jau to, ka Dievs ir radījis mūs pēc savas līdzības, tātad loģiski spriežot arī Dievs var kļūt greizsirdīgs, tieši tādēļ nevajadzētu viņu kaitināt pielūdzot citus dievus. Tāpat mēs varam arī uzzināt to, ka Dievs nepaklausīgos ļoti bargi soda, un ka tie nav pelnījuši piedošanu. Savukārt tie, kuri paklausa Dievam un ir gatavi pēc viņa norādījumiem nogalināt, tiek atalgoti, un par to mēs varam pārlliecināties stāsta nobeigumā..
Un Tas Kungs sacīja Jehum: “Tāpēc, ka tev ir bijis labs prāts visu darīt, kas Man patīk, jo tu esi visu to darījis, kas bija Manā sirdī, pie Ahaba nama, tavi pēcnācēji līdz ceturtam augumam sēdēs Israēla tronī!” [..] Un, kas vēl stāstāms par Jehu un visi tie darbi, ko viņš bija darījis, un visi viņa varoņdarbi, – tas viss rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
2. Ķēniņu 10:30, 34
